Starteri sauc arī par motoru. Tas pārvērš akumulatora elektrisko enerģiju mehāniskajā enerģijā un virza dzinēja spararatu, lai tas grieztos, lai iedarbinātu dzinēju.
Pēc darbības principa starteri var iedalīt līdzstrāvas starteros, benzīna starteros, saspiestā gaisa starteros uc Lielākajā daļā iekšdedzes dzinēju tiek izmantoti līdzstrāvas starteri, kam raksturīga kompakta struktūra, vienkārša darbība un viegla apkope. Benzīna starteris ir neliels benzīna dzinējs ar sajūgu un ātruma maiņas mehānismu. Tam ir liela jauda, un to mazāk ietekmē temperatūra. Tas var iedarbināt lielu iekšdedzes dzinēju un ir piemērots aukstiem reģioniem. Saspiestā gaisa starterus var iedalīt divos veidos: viens ir saspiestā gaisa iedarbināšana cilindrā atbilstoši darba kārtībai, bet otrs ir pneimatisko motoru izmantošana spararata piedziņai. Saspiestā gaisa startera izmantošana ir līdzīga benzīna startera izmantošanai, ko parasti izmanto lielu iekšdedzes dzinēju iedarbināšanai.
Līdzstrāvas starteris sastāv no līdzstrāvas sērijas motora, vadības mehānisma un sajūga mehānisma. Tas ir īpaši paredzēts dzinēja iedarbināšanai, un tam ir nepieciešams spēcīgs griezes moments, tāpēc tam ir jāizlaiž liels strāvas daudzums, līdz pat simtiem ampēru.
Līdzstrāvas motora griezes moments ir liels zemā ātrumā un pakāpeniski samazinās lielā ātrumā, kas ir ļoti piemērots starterim.
Starteris izmanto līdzstrāvas sērijas motoru, un rotors un stators ir apvilkti ar relatīvi biezu taisnstūrveida sekciju vara stiepli; Piedziņas mehānisms pieņem reduktora struktūru; Vadības mehānisms pieņem elektromagnētisko magnētisko sūkšanas režīmu.
