Starteris, kas katru dienu ir atbildīgs par mūsu automašīnas dzinēja iedarbināšanu, manuprāt, ir samērā neaizsargāta daļa. Palielinoties palaišanas laikam, startera kalpošanas laiks pakāpeniski saīsinās. No dažu apkopes darbinieku pieredzes uzzināju, ka startera vidējais kalpošanas laiks ir aptuveni 80000 km. Tomēr startera kalpošanas laiks ir vēl vairāk samazināts, jo transportlīdzekļiem ar lielu un mazu nobraukumu tiek palaists bieži. Kad starteris neizdodas, lielākā daļa no mums izvēlēsies remontdarbnīcu, lai to nomainītu. Patiesībā mēs daudzos gadījumos varam veikt startera apkopi paši, un starteris pēc apkopes arī ievērojami palielinās tā kalpošanas laiku un samazinās automašīnas apkopes izmaksas. Šodien es vēlos dalīties ar jums startera ikdienas apkopes procesā.
Pirms apkopes izpratīsim startera darbības principu! Starteris ir galvenais enerģijas avots dzinēja piedziņai. To darbina transportlīdzekļa akumulators. Aizdedzes slēdzis kabīnē ir atbildīgs par startera darbības un apturēšanas kontroli. Pēc tam, kad jauda tiek piegādāta caur aizdedzes slēdzi, starteris darbojas, lai darbinātu dzinēja spararatu. Dzinējs darbojas pats pēc četriem gaisa ieplūdes, kompresijas, apstrādes un izplūdes cikliem. Starteris apstājas un atdalās no spararata.
Mūsu parastie starteri ir aptuveni sadalīti trīs daļās. Kā parādīts attēlā iepriekš, elektromagnētiskā slēdža integrācijas zona, ritošā motora integrācijas zona un riteņu mešanas integrācijas zona.
1. Elektromagnētiskā slēdža integrācijas zona: galvenokārt kontrolē motora darbību un šūpošanās riteņa kustību uz priekšu un atpakaļ.
2. Darbojošā motora laukums: vienvirziena rotācija tiek veikta, izmantojot elektromagnētiskā slēdža jaudas kontroli.
3. Riteņu noliešanas integrācijas zona; Izmantojot elektromagnētiskā slēdža vadību, tiek realizēts kontakts un atdalīšana ar spararatu.
